Šis ir pirmais šāda veida pētījums gan attiecībā uz zīmju valodas tulku (surdotulku) darbu, gan par profesiju salīdzinošo bīstamību.
Raksts par šo tēmu portālā DELFI.
Mūsu vidū ir cilvēki, kam dzirdes zudums ir liedzis pilnvērtīgi izzināt apkārtni. Dabas muzejs sadarbībā ar Rietumu Bankas labdarības fondu un Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) Komunikācijas centru piedāvā šiem cilvēkiem gada garumā bez maksas apmeklēt dažādas muzeja pedagoģiskās programmas, izmantojot zīmju valodas tulku.
No 1.septembra LNS Komunikācijas centra tulku - operatoru mobilā telefona numurs ir 26 55 44 71 .
Tāpat kā līdz šim jums ir iespēja ar mums kontaktēties pa telefonu/teksta telefonu, faksu, SMS, e-pastu, MSN, Skype, ooVoo, vai arī aizpildot tulku pasūtījuma anketu.
Sociālās rehabillitācijas pakalpojumu ietvaros 2007.gadam paredzētais valsts pasūtījums zīmju valodas tulka un komunikācijas pakalpojumiem izsmelts oktobra mēnesī.
Novembra - decembra mēnešos zīmju valodas tulka un komunikācijas pakalpojumus dzirdes invalīdiem bez maksas iespēju robežās centīsimies nodrošināt (izmaksas tiks segtas no mūsu budžeta) tikai personas sadzīves sociālo problēmu risināšanā (darba jautājumi, ārstēšanās, sociālās palīdzības pakalpojumi un tamlīdzīgi), visos pārējos gadījumos pakalpojumi tiks sniegti par maksu, atbilstoši apstiprinātajam cenrādim.
2007.gada 18.oktobrī ESF projekta „Izglītības programmas „Surdotulks” izstrādāšana un ieviešana Sociālās integrācijas centrā”” 8. un 10.aktivitāšu ietvaros Jūrmalas viesnīcā „Villa Joma” notika metodiskais un projekta rezultātu izplatīšanas seminārs.
Semināra gaitā projekta īstenotāji – v/a „Sociālās integrācijas centrs” pārstāvji, projekta sadarbības partneri – Latvijas nedzirdīgo savienība, studiju programmas „Surdotulks” akadēmiskais personāls un projekta mērķa grupa – studējošie, pirms studiju programmas akreditācijas, dalījās iespaidos par paveikto un izteica savus priekšlikumus par to, ko vēl vajadzētu uzlabot studiju programmas turpmākajā īstenošanā. 
Kā semināra uzrunās uzsvēra v/a „Sociālās integrācijas centrs” direktore Regīna Simsone un Latvijas nedzirdīgo savienības priekšsēdētājs Arnolds Pavlins, projekta ietvaros izstrādātā studiju programma dod būtisku ieguldījumu nedzirdīgo un vājdzirdīgo cilvēku integrācijai sabiedrībā.
Projekta mērķgrupai apmācība notiek nepilna laika studijās – vienu nedēļu mēnesī studenti mācās Koledžā RRC, bet pārējā laikā izpilda uzdotos darbus un patstāvīgi studē literatūru. Lielākā daļa projekta mēķgrupas dalībnieku it praktiķi, kuri ikdienā jau strādā ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem un jau pirms studijām bija apguvuši zīmju valodas iemaņas.
Savos secinājumos studenti uzsvēra, ka, lai studiju laikā zīmju valodu pilnībā varētu apgūt studenti bez zīmju valodas priekšzināšanām, viņiem būtu jāmācās pilna laika studijās, t.i. katru dienu. Savus priekšlikumus studiju procesa uzlabošanai un programmas pilnveidei izteica arī akadēmiskā personāla pārstāvji. Visi izteiktie priekšlikumi tiks apkopoti un ņemti vērā gatavojot studiju programmu „Surdotulks” akreditācijai.
Kopumā studenti un akadēmiskais personāls ar studiju procesu ir apmierināti.
Latvijas Nedzirdīgo savienība nepārtraukti attīstās un viens no šīs attīstības parametriem ir zīmju valodas un informācijas iegūšanas iespēju paplašināšanās. Mūsu jaunā mājas lapa tam ir vislabākā ilustrācija. Pirmo reizi Latvijas vēsturē, pat Eiropas mērogam unikāla ideja, nu ir realizēta – web lapa tikai un vienīgi zīmju valodā.
Paldies mūsu Zīmju valodas centra vadītājai L. Janševskai, kura šo darbu ir padarījusi. Cilvēkiem, kuriem dzimtā ir zīmju valoda, tagad būs iespēja un vieta, kur informāciju iegūt sev saprotamā veidā.
Līdztekus tam, šai vietnei būs arī izglītojoša funkcija, jo cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamība un interese par nedzirdīgo zīmju valodu, nu vairs nebūs tikai jāšķirsta vārdnīcas, vai jāapmeklē kursi. Šajā mājas lapā viņi varēs redzēt un iemācīties visizplatītākās un biežāk lietojamās zīmes.
Šodien ir liela diena – mēs atveram durvis uz tik neiedomājami plašām un daudzveidīgām informācijas ieguves iespējām, kādas mūsu cilvēkiem nekad nav bijušas. Laimīgu ceļa vēju, www.zimjuvaloda.lv!
Arnolds Pavlins
LNS prezidents
E.Vorslovs, B.Aldersone
Septembra mēnesī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notika Eiropas zīmju valodas tulku foruma (EFSLI) rīkotā gadskārtējā konference. Konferencē piedalījās vairāk kā 150 dalībnieku no 28 valstīm. Un starp tām arī dalībnieki no Latvijas. Latviju pārstāvēja LNS Komunikācijas centra valdes priekšsēdētājs – Edgars Vorslovs, zīmju valodas tulki – Ārija Medne, Brigita Aldersone un Ainārs Ostvalds. Konferences galvenā tēma „Vesels prāts veselās rokās” Šoreiz konferences tēma bija „Vesels saprāts veselās rokās”, tā izvēlēta tāpēc, lai sabiedrības uzmanību vērstu uz faktu, ka zīmju valodas tulka darbs, tomēr ir viens no psiholoģiski un fiziski grūtākajiem, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Ne sabiedrībai, ne darba devējiem, ne klientiem un arī bieži pašiem tulkiem nav pilnīgas sapratnes par zīmju valodas tulka profesiju un tā darba specifiku. Liela daļa tulku ir pārslogoti darbā, ļoti bieži izjūt nogurumu, ne vien psiholoģisku, bet arī fizisku. Pēdējā laikā novērojams ari tulku „izdegšanas sindroms”. Konferencē tika prezentētas sekojošās tēmas: Izdegšanas sindroms zīmju valodas tulku profesijā
Čehijas pārstāvji bija sagatavojuši informāciju par izdegšanas sindromu zīmju valodas tulku profesijā. Arī Čehijā pastāv liela problēma, ka tulki nespēj nodalīt tulka darbu no citām blakus profesijām, piemēram, sociālais darbinieks, asistents utt. Tulka darba specifika ir tāda, ka tulks strādā dažādās sadzīves jomās, pilda dažādas lomas. Bieži tulkojot tulki sajūt nogurumu, slodzi un līdz ar to emocionāli sadeg. Galvenie izdegšanas sindromu veicinātāji: emocionālais nogurums, izziņas izsīkums – nespēja uztvert informāciju, nespēj atdalīt tulka darbu no sociālā darbinieka pienākumiem. Tulkojot tulki zaudē lielu enerģiju, zaudē spēku, zūd interese par tulkojumu. Līdz ar to rodas stress. a) Atsakies no tā, no kā var un vajag atteikties. Mēs visi esam tikai cilvēki, varam darbā kļūdīties, tas ir tikai cilvēcīgi. b) Neesi palīga lomā. c) Iemācies pateikt „NĒ” – izvērtē savas prioritātes, iemācies noteikt savas darba robežas. d) Iepriekš sastādi darba plānu, tas palīdzēs sakārtot darba dienu. Atvēli laiku arī brīvā laika pavadīšanu. e) Neaizmirsti uztaisīt darba pārtraukumus katru stundu pa 15 minūtēm. Ja tulks jutīsies atpūties, tad veidosies labs vizuālais kontakts un klients saņems kvalitatīvu pakalpojumu. f) Atklāj savas izjūtas darbā, dalies ar kolēģiem, bet to dariet pēc pakalpojumu sniegšanas nevies klienta klātbūtnē. Klientu neinteresē tulka izjūtas un emocionālais stāvoklis. g) Meklē emocionālo atbalstu un pieņem to, jo tulkiem daudz jātulko tieši nepatīkamās situācijās. h) Izvairies no pārpratumiem, nejauciet privāto dzīvi ar darbu. i) Saglabā mieru arī kritiskā situācijā. Tulkam jāprot orientēties jebkurā dzīves situācijā, arī nepatīkamās situācijās. j) Atrod laiku analizēt situācijas darbā ar nedzirdīgiem klientiem, izvērtē savas kļūdas, jo svarīga ir sadarbība ar klientu. k) Uzlādē sevi enerģētiski, velti laiku sev. l) Meklē jaunus izaicinājumus, mācies kaut ko jaunu, dari to, kas tev patīk. m) Izmanto palīdzību, ko piedāvā kolēģi. Ir svarīgi garās tulkošanas reizēs mainīties, nevis vienam tulkot vairākas stundas. n) Neaizmirsti par savu veselību, atpūtu. Guli ilgi, rūpējies par sevi, par savu labsajūtu. Stresam – NĒ!
Veselības traucējumi zīmju valodas tulka profesijā Zīmju valodas pilnveidošana profesionālā līmenī Stresa menedžments jaunajiem tulkiem Zīmju valodas tulku darba aizsardzība Noņem stresu ! Dažādi
Konferences oficiālā valoda bija angļu valoda. Tulkojums notika starptautiskajā zīmju valodā, igauņu zīmju valodā, igauņu un krievu valodās. 
Tulka darba kvalitāte, galvenokārt, atkarīga no tulka veselības stāvokļa, no prasmes saglabāt savu enerģiju gadiem ilgi. Konferencē galvenais uzsvars tika likts uz zīmju valodas tulka spēju strādāt profesionāli, izturēt lielu fizisku un psiholoģisku slodzi, strādājot ar dažādām klientu grupām, prast komunicēt dažādās kultūras vidēs, pielāgoties krasām izmaiņām tulkošanas vidē, kā arī kontrolēt savu emocionālo stāvokli.
EFSLI prezidente Maya de Wit atklājot konferenci, savā runā uzsvēra, ka ar zīmju valodas tulku situācija Eiropā nav tā labākā. Tulki dažādās dzīves situācijās ar savām problēmām cīnās paši, pašiem ir jāaizstāv savas tiesības. Daudzās valstīs nav organizāciju, kas aizstāvētu zīmju valodas tulku tiesības un palīdzētu risināt sarežģītas situācijas darbā, konfliktsituācijas starp tulku un klientu utt.
Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) valdes loceklis Gergely Tapolczai atklāšanā informēja, ka pēc EUD veiktā pētījuma 650 000 nedzirdīgu cilvēku lieto zīmju valodu, kurus apkalpo ap 7000 zīmju valodas tulku. Tāpēc proporcionāli sanāk, ka uz 93 nedzirdīgajiem ir viens zīmju valodas tulks. Pats par sevi saprotams, ka nedzirdīgais sarežģītās dzīves situācijās bez tulka nevar iztikt, tāpēc tulkiem iznāk strādāt ļoti saspringtos darba apstākļos. EUD pārstāvis uzsvēra, ka bez zīmju valodas tulkiem nedzirdīgie nevar pilnvērtīgi realizēt savas tiesības.
Eiropā ir veikts pētījums kā Eiropā attīstās starptautiskā zīmju valoda. Patiesībā tiek uzskatīts, ka starptautiskā zīmju valoda nav valoda, bet tā ir komunikācijas sistēma – starptautiskās zīmes. Sistēma ar kuras palīdzību var sazināties, uzzināt informāciju. EUD pārstāvis ieteica vienotu Eiropas komunikācijas sistēmu – zīmju valodu.
Zīmju valodas tulku fiziskā veselība: sasprindzinājums (balss saitēs, muskuļos, nervu sistēmā utt. ), galvenie riska faktori, diagnozes un ārstēšana.
Zīmju valodas tulku psiholoģiskā veselība: sasprindzinājums (kultūras konflikti, dažādas emociju izpausmes, konfidencialitāte utt.), galvenie riska faktori, diagnozes, profilakse un terapijas.
Profesionāla zīmju valodas tulku veselības un strādāt spējas aizsardzība: likumdošana, vajadzība veikt regulāras veselības pārbaudes un nodrošināt normālus darba apstākļus, kā tulka darbu ietekmē apkārtējā vide. Sociālās garantijas.
Lai nenokļūtu stresa situācijās un emocionāli neizdegtu, tulkam iesaka:
Pēdējā laikā Eiropā ir strauji palielinājies to tulku skaits, kas sajūt sāpes rokās un augšējās ekstremitātēs. Ir veikti pētījumi par tulka profesiju, par to, kādas ir veselības problēmas un līdz ar to ir atzīts, ka zīmju valodas tulka profesija ir viena no augsta riska profesijām, kas izraisa nopietnas veselības problēmas.
Tulkojot ar piepūli, var radīt ievainojumus roku muskuļos, tie sāk plaisāt un rodas muskuļu sastiepums augšējās ekstremitātēs. Pirmās pazīmes parādās, kad sāk sāpēt elkonis vai no roku pirkstiem – īkšķis. Tulkošanas procesā, tulki ļoti maz izmanto plecu daļas, bet vairāk roku locītavas. Liela nozīme ir kaklam, plecu un roku muskuļiem, mugurkaulam. Vissvarīgākais ir elkoņa nervs, tas sākas kakla daļā, iet cauri plecam līdz rokas elkonim un plaukstai. Ja sajūt sāpes muguras augšējā daļā, tas nozīmē, ka plecu muskulis jau ir bojāts, spiež uz nervu un tas atdod sāpes uz rokām un rokas vairs nespēj strādāt, grūti kustināt. Tulkojot, tulkiem ir jāievēro arī pareiza stāja, lai netraumētu mugurkaulu.
Bieži novērots, ka tulkošanas procesā tulkiem galva ir mazliet izbīdīta uz āru un līdz ar to tiek saspiesti krūšu daļas muskuļi. Visbiežāk sastopamā slimība tulkiem ir kakla radikulīts, tas nozīmē, ka sastiepts kakla nervs. To iegūst visbiežāk tulki – operatori, kas strādā pa telefonu. Jo bieži klausule tiek iespiesta starp galvu un pleciem, lai klientam iztulkotu nepieciešamo informāciju. Tā rezultātā rodas muskuļu sabiezējums, kas izraisa sāpes.
Daudzi ārsti nespēj atrast zīmju valodas tulka veselības traucējumus. Tāpēc ir svarīgi, ka tulks pats zina, no kā rodas veselības problēmas un jāizstāsta ārstam sava darba specifika. Sevis izzināšana, tulkiem palīdzētu mazināt risku veselības jomā.
Tulkiem nepieciešamas regulāras muskuļu stiepšanas, masāžas, nedrīkst veikt asas kustības. Pirms tulkošanas jāiesilda muskuļi izmantojot dažādus vingrinājumus.
Zīmju valodas tulki strādā dažādās darba vidēs, gan savas valsts robežās, gan ārpus tām. Strādāt ārzemēs bieži vien tā ir papildus pārbaude, piemēram, strādāt kā starpniekam starp divām svešzemju valodām, tulkot no tulkojuma. Tulkam dažkārt jābūt kā starpniekam starp divām dažādām valodām, sarunvalodu un zīmju valodu, divām zīmju valodām, no sarunvalodas uz tekstu un no sarunvalodas vai zīmju valodas uz starptautisko zīmju valodu, kā rezultātā rodas virkne dažādu kombināciju, kur visi zīmju valodas tulki nevar runāt vienotā darba valodā. Šāda veida situācijas var būt stresa pilnas un prasīt lielu pieredzi, zināšanas un spējas, ar kurām jābūt apveltītam zīmju valodas tulkam.
2009. gada sākumā darbu uzsāka jaunais projekts, kura mērķis iz uzlabot tulkošanu zīmju valodā starptautiskā līmenī, padarītu kaut mazliet vienkāršāku šo darbu. Divgadīgais, Eiropas Savienības finansētais IISE projekts izpētīs, apkopos un veidos apmācības kursus zīmju valodas tulkiem. Šī projekta koordinators ir Diaconia Universitāte no Somijas ar partneriem no Igaunijas, Ungārijas un Nīderlandes. Tika prezentēti šī projekta ietbaros veiktie izpētes rezultāti. Projekta mājas lapa: http://www.project-iise.eu..
Pārstāvji no Skotijas Deaf Action iepazīstināja ar pieredzi šajā jomā. Šai aģentūrai dziļas zināšanas un pieredze jauno zīmju valodas tulku treniņos un attīstībā.
Strādājot par zīmju valodas tulku ir neskaitāmi unikāli izaicinājumi, tāpēc ir jāizstrādā stratēģijas, kas spētu tikt galā ar stresu un nemieru, kas ir ikdienas sastāvdaļa tulku darbā. Jaunajiem tulkiem, kuri saskaras ar daudzām stresa pilnām situācijām pirmo reizi, tas var būt īpašs izaicinājums. Tiem var nebūt pietiekami labas prasmes un pieredze, stratēģijas, lai veiksmīgi tiktu galā ar tik daudz vēl nepiedzīvotām situācijām. Šīs stratēģijas var kalpot par paraugu tulkam , kas apšauba savu zināšanu līmeni, neveselīgu stresu un ļaunākajā gadījumā vēlmi vairs nestrādāt šajā profesijā.
Prezentācijā prezentēja izpētes rezultātus par stresa līmeni jaunajiem tulkiem. Tika apspriesti izaicinājumi ,ar kuriem tie sastopas un stratēģijas, kuras jāattīsta, lai tiktu galā ar dažādām situācijām. Tāpēc, ka tulkošanas aģentūras spēlē vadošo lomu jauno tulku attīstībā , tām jānodrošina palīdzības pasākumi jaunajiem tulkiem dažādu atbalsta formu veidā.
Jaunajiem tulkiem ir nepieciešams atbalsts no vecākiem kolēģiem, lai iedrošinātu un motivētu turpmākam darbam. Interesanti ir izpētīts fakts, ja jaunie tulki darbā noturas vismaz 2 gadi un iztur šo slodzi, tad strādās arī turpmāk.
Eiropā zīmju valodas tulki pārsvarā strādā individuāli, bet šādai darba organizācijai ir mīnuss – trūkst profesionālas darba organizācijas, tulkiem līdztekus savu tiešo pienākumu veikšanai ir jānodarbojas arī ar dažādiem blakus darbiem. Pēdējā laikā tulki sāk apvienoties dažādās organizācijās, lai pakalpojumus sniegtu kolektīvi.
Ar savu pieredzi iepazīstināja Somijas zīmju valodas tulku kooperatīvs VIA, kurš sniedz pakalpojumus visā Somijā. Kooperatīvs nodarbina apmēram 80 pilna laika strādājošus tulkus. Kooperatīva pakalpojumus izmanto dažādas pašvaldības, kuras apmaksā tulku pakalpojumus nedzirdīgajam klientam līdz 180 stundām gadā.
Kooperatīvs lielu vērību pievērš tulku darba apstākļiem. Visiem darbiniekiem ir tiesības izmantot profesionālo veselības aprūpi (ieskaitot veselības pārbaudes pirms uzsākt strādāt un katru piekto gadu pēc 40 gadu vecuma psiholoģisko terapiju) . Zīmju valodas tulkiem, kuri strādā skaļā vidē (semināri utt.) tiek piedāvāta ikgadēja dzirdes pārbaude. Slimības gadījumā, kuru izraisījuši darba apstākļi, profesionāls ārsts, darbinieks un viņa darba devējs apspriežas par darba apstākļiem.
Citi veidi kā praktizēt, veicināt psiholoģiskos un fiziskos darba apstākļus:
1. Grupu darbs: grupas (3-7 cilvēki), darba sadale grupās un draudzīgs atbalsts.
2. Tulkošana pa pāriem vismaz 2 stundu darbs un pieprasītās teorijas apguve.
3. Ilgāks atpūtas laiks pēc pieprasītās tulkošanas.
4. Klīniskā uzraudzība (regulāras tikšanās ar profesionālu terapeitu ar kuru tulki apspriež sūdzības un citas profesionālas dabas problēmas uzbūves) katram tulkam atsevišķi vai arī visai grupai kopā.
5. Lekcijas par ergonomikas un enerģijas saudzēšanu darbiniekiem.
6. Ergonomiskie krēsli iestādēs vai skolās, kur notiek pilna laika tulkošana.
7. Ergonomiskās datorpeles ofisos.
8. Apmaksātas sporta nodarbības (kooperatīvs subsidē darbinieku ar sporta aktivitātes un dažāda veida hobijus brīvajā laikā).
Zīmju valodas tulka profesija pieprasa dziļi fokusētu garīgo un fizisko koncentrēšanos. Tā rezultātā rodas sasprindzinājums muskuļos un prāts ir pelnījis atpūsties. Ķermenim un prātam ir nepieciešama sava veida barība. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar dažādiem vingrinājumiem, kas var kalpot kā ķermeņa stimulēšana, atdzimšana. Dažādas tehnikas kā atpūtināt savu ķermeni var tikt pielietotas tulku brīvajā laikā vai arī tulku sagatavošanā. Viena no tām ir jogas terapija.
Nodarbojoties ar jogu, praktizējot elpošanas tehniku regulāros treniņus vara atbrīvot ķermeni no stresa un ieviest dzīvē balansu.
Vēl tikai nesen joga tika popularizēta zem dažādiem nosaukumiem un dažādiem jogas veidiem. Lai nu kā, jogas zināšanas tiek praktizētas jau tūkstošiem gadu un nav vajadzīgs stingri ievērot kādu no jogas veidiem. Ar jogu var nodarboties gan mājās, gan grupās, pēc garas darba dienas… visur un katrā laikā.
Vingrinājumi un tehnikas var būt ļoti rosīgas un skaļas: attīroties svīstot vai attīrot plaušas svīstot un mainot savas emocijas ar kliedziena palīdzību. Pārmaiņus kustības un tehnikas var tikt izpildītas klusi un aizņemt ļoti maz vietas. Mūsu psiholoģiskā apkārtne un laiks , ko varam atvēlēt ikdienas vingrinājumiem var palīdzēt mums nodarboties ar jogu katru dienu.
Dažādas kustības un vienkāršas elpošanas tehnikas skaļas/rosīgas un klusas/intensīvas var ierosināt katru turpināt un praktizēt. Daži cilvēki jūt atšķirības jau uzreiz. Vairākums jūtas daudz stiprāki un mierīgāki gan garīgi, gan fiziski pēc laika: praktizējot šo seno zinātni, lai sagatavotu sevi katrai dienai, darbam un lai varētu atpūsties ne par ko nedomājot.
Interesanti bija uzzināt, kāda ir tulku sistēma Igaunijā. Lai strādātu par zīmju valodas tulku Igaunijā ir jāmācās 4 gadi. Pirmo gadu mācās tikai zīmju valodu, pēc tam tikai pārējos mācību priekšmetus. Bet, ja cilvēks vēlas strādāt par tulku Eiropā, tiesās un policijā, tad jāiegūst maģistra grāds.
Igaunijā ir tā, ja tulkam jādodas tulkot kāda konference vai pasākums, tad attiecīgā organizācija vienu mēnesi iepriekš izsniedz materiālus, lai tulks var iepazīties un sniegtu tulkojumu augstā līmenī. Ja pasākumā jātulko vairāk kā 2 stundas, tad obligāti jānodrošina 2 tulki.
Lai par tulku strādātu ir jābūt labestīgi un dvēseliski noskaņotam, jāprot komunicēt ar nedzirdīgiem cilvēkiem, jātiek galā ar stresa situācijām, jābūt fiziski veseliem un jābūt lielai interesei par dažādiem sabiedrības procesiem utt. Ļoti liela nozīme ir tulku vārdu krājumam, valodas zināšanām. Tas ir svarīgi, lai tulks varētu orientēties dažādās jomās – medicīna, ekonomika, lauksaimniecība, jurisprudence utt.
Tulkam katra tikšanās ar nedzirdīgu cilvēku jebkurā iestādē ir kā eksāmens, jo jāpielieto dažādas zīmes un jāprot orientēties dažādās situācijās. Tulks nevar tulkot autopilotā, jo svarīgi ir nodot precīzu informāciju nedzirdīgam klientam.
Dažās Eiropas valstīs ir atsevišķi nodalīti tiesu tulki, kas strādā tiesās, policijā un juridiskos birojos, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu tulkojumu. Bieži vien juridiskie termini nav saprotami ne nedzirdīgam klientam, ne tulkam un tad rodas strīdu situācijas. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, tad sagatavo tulkus ar atbilstošu izglītību.
Šobrīd Eiropā tiek sagatavoti arī nedzirdīgie tulki, bet tie informāciju pasniedz starptautiskajā zīmju valodā. Konferences ietvaros konstatējām, ka nedzirdīgie tulki daudz plastiskāk un emocionālāk nodod informāciju, jo pat dzirdīgajiem tā bija saprotama.
Konferencē daudz runāja par jaunajiem tulkiem. Ļoti daudzi, neizturot šo spriedzi un apvainojumus, pamet zīmju valodas tulku darbu. Daudzi nedzirdīgi klienti nespēj pieņemt jaunos tulkus, liekas, ka tie ir slikti un nav profesionāļi. Jauniem tulkiem stresu rada – bailes būt nesaprastam, bail, ka nesapratīs, ko klients vēlas, bail, ka pielietos nepareizu zīmju valodu, bieži izjūt uztraukumu, kautrējas no svešiem cilvēkiem, tulkošanas procesā bail pārjautāt un apstādināt runātāju, uztraucas par to, ko teiks kolēģi, kā novērtēs.
Tulku darbā ir svarīgi analizēt darbadienas beigās savu darbu, izpētīt, kā pagājusi diena, kas paveikts un izanalizēt savas kļūdas. Tulku darbā palīdzēs ar dienasgrāmata, kurā var izlikt visas savas emocijas un sajūtas, arī tas palīdz atbrīvoties no stresa.
Tulka profesijā liela nozīme ir profesijas standarta ievērošanai. Tas domāts, lai tulki pareizi organizētu savu darbu, lai mazāk būtu stresa situāciju. Nedzirdīgajiem ir vajadzīgi labi un profesionāli tulki. Tāpēc ir nepieciešamas regulāras tulku supervīzijas, kvalifikācijas celšanas kursi, semināri utt.
No 2009.gada janvāra nodrošinām Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma pl.18.00 "Šodien Latvijā un pasaulē" surdotulkojumu 26 minūšu garumā katru darba dienu.
10.jūlijā Sociālās integrācijas valsts aģentūras Koledžu beidza pirmie diplomētie surdotulki Latvijā, kuri ieguvuši pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ar surdotulka kvalifikāciju.
Surdotulka kvalifikāciju ieguvuši LNS Komunikācijas centrā strādājošie tulki Ārija Medne, Dace Piterniece (nav attēlā), Inese Geduša, Ina Rutkovska, Žanete Škapare, Līga Lāce, Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” strādājošā Ritma Egle un Barkavas Arodvidusskolā strādājošā Lilita Zukule.
Atsveicam pirmās celmlauzes un surdotulka kvalikācijas ieguvējas!
|
Sociālās integrācijas valsts aģentūras Koledža par valsts budžeta līdzekļiem aicina apgūt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu „SURDOTULKS”. Mācību ilgums klātienē – 2 gadi.
Pieteikšanās Slokas ielā 61, Jūrmala, tālr. 67811704. Piesakoties studijām jāiesniedz šādus dokumentus:
Jāuzrāda šādu dokumentu oriģinālus:
|
Pagājušo nedēļu ziņās stāstīja par ikgadējo aptauju, kurā tika izvēlēti pērnā gada jaunākie vārdi, neveiklākās frāzes un spārnotākie teicieni. Uzvarēja vārds glābējsilīte, tā latviski varētu saukt Bērnu slimnīcā iebūvēto ierīci «baby box». Tikmēr par gada nevārdiem minēti bieži lietotie izteicieni «pa lielam», «da jebko» un vēl vairāki. Šie jaunie vārdi nonāk arī zīmju valodā, ar kuru sazinās nedzirdīgie cilvēki. Un daļa jaunvārdu zīmju valodā top tieši LTV «Panorāmas» ziņu studijā.
Piedāvājam šizetu no LTV "Panorāmas" par LNS Komunikācijas centra zīmju valodas tulku darbu televīzijā:
Intervijas saturs:
Arnis Krauze: “Šonedēļ ziņās stāstījām par ikgadējo aptauju, kurā tika izvēlēti pērnā gada jaunākie vārdi, neveiklākās frāzes un spārnotākie teicieni. Uzvarēja vārds glābējsilīte, tā latviski varētu saukt Bērnu slimnīcā iebūvēto ierīci «baby box». Tikmēr par gada nevārdiem minēti bieži lietotie izteicieni «pa lielam», «da jebko» un vēl vairāki. Izrādās, ka šie jaunie vārdi nonāk arī zīmju valodā, ar kuru sazinās nedzirdīgie cilvēki. Un daļa jaunvārdu zīmju valodā top tieši «Panorāmas» ziņu studijā.
Brigita Aldersone par surdotulkotāju Latvijas Televīzijā strādā jau 18 – to gadu. Ziņas pl. 18 šobrīd ir vienīgās televīzijas ziņas Latvijā, kur informāciju par jaunākiem notikumiem uzzina arī nedzirdīgie cilvēki. Parasti Brigita studijā ierodas ar krietna laika rezervi, lai pagūtu iepazīties ar vismaz daļu no ziņu tekstiem. Un īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem jaunajiem vārdiem, kuriem savas zīmes nedzirdīgo valodā vēl nav. Surdotulki bieži vien esot pirmie, kas jaunos vārdus jeb jaunās zīmes ievieš nedzirdīgo sabiedrībā.
Šonedēļ stāstot par gada jaunvārdiem un izteicieniem, ievēroju, ka kolēģe blakus nedaudz samulst. Un izrādās, ka tieši tas bija brīdis, kad izteicienam „da jebko” tapa zīme arī nedzirdīgo valodā.”
Brigita Aldersone: „Es tiešām samulsu, jo tas mani mazliet nošokēja. Pēkšņi tādi vārdi – kas it kā populāri, bet jāparāda „da jebko”. Man tādā steigā un ātrumā vajadzēja ātri uzminēt, kā lai to parāda. Vārds „jebko” – saprotams, zīme ir. Bet „da” – tas svešvārds, kas ienācis no malas. Bet es izgāju no situācijas un šo zīmi parādīju.”
A.K.: „Vērojot kolēģes darbu, es nereti aizdomājos, kā iespējams zīmju valodā parādīt, piemēram, „Starptautiskais valūtas fonds”, „budžeta deficīts”, vai bieži lietoto terminu – „iekšzemes kopprodukts” utt.
B.A.: „ Termins „Starptautiskais valūtas fonds” – tas ir jauninājums, jo agrāk it kā par to nerunājām. Arī zīme – „budžeta deficīts”.
A.K.: „Izrādās, pie savas zīmes nedzirdīgo valodā tikuši arī daļa Latvijas politiķu. Smalkais tonis gan prasot, lai amatpersonu vārdi tiktu izrunāti pa burtiem. Tomēr politiķu vārdi ziņās ņirbot tik bieži, ka tos ne vienmēr var pagūt parādīt. Tādēļ biežāk minētajiem tiek piešķirtas atpazīšanas zīmes.
B.A.: „Dombrovska kungam īpaša zīme vēl nav. Zīmēs rāda vienkārši „D” burtu, un nedzirdīgie saprot par ko ir runa. Bieži nedzirdīgo sabiedrībā dzirdams arī vārds „Šķēle” – to rāda , kā šķēli – nu, piemēram, „maizes šķēle”. Arī prezidentam Zatlera kungam – meklēja ilgi, zīmes bija dažādas, vajadzēja atrast pieklājīgu zīmi, nevar jau nesolīdu zīmi rādīt. Tā kā viņam skaista frizūra, tad attiecīgi tika sameklēta zīme. Piemēram, arī, Vaira Vīķe Freiberga. Tik garš vārds, ka to ātrumā grūti izdaktilēt. Bet, kad nedzirdīgiem parāda „V V”, tad viņi zina, ka tā ir Vaira Vīķe Freiberga.”
A.K.: „Brigita, kas zīmju valodu apguvusi jau bērnībā, novērojusi, ka pēdējā laikā kursos to vēlas iemācīties arvien vairāk cilvēku, jo īpaši jaunieši.
B.A: „Liels plus, ka ziņas ar surdotulkojumu rāda televīzijā. Agrāk viss bija noslēpts. Tagad ziņās iet katru dienu. Cilvēki redz, ka ir tāda valoda un to atpazīst. Tagad ejot pa ielu vairs nebīstas, un tas ir normāli, ka mūsu sabiedrībā ir tādi cilvēki, kas runā zīmju valodā.”
